2016. gada Starptautiskā konference par etnisko un reliģisko konfliktu risināšanu un miera veidošanu

3. konference par etnisko un reliģisko konfliktu risināšanu un miera veidošanu

Konferences konspekts

ICERM uzskata, ka konflikti, kas saistīti ar reliģiju, rada ārkārtēju vidi, kurā parādās gan unikāli šķēršļi (ierobežojumi), gan atrisināšanas stratēģijas (iespējas). Neatkarīgi no tā, vai reliģija pastāv kā konfliktu avots, iesakņojies kultūras ētika, kopīgās vērtības un savstarpēja reliģiskā pārliecība spēj būtiski ietekmēt gan konflikta risināšanas procesu, gan iznākumu.

Balstoties uz dažādiem gadījumu pētījumiem, pētījumu rezultātiem un praktiskām atziņām, 2016. gada ikgadējās starptautiskās konferences par etnisko un reliģisko konfliktu risināšanu un miera veidošanu mērķis ir izpētīt un veicināt kopīgās vērtības Ābrahāma reliģiskajās tradīcijās. Jūdaisms, kristietība un islāms. Konference ir paredzēta kā proaktīva platforma nepārtrauktai diskusijai un informācijas izplatīšanai par pozitīvajām, prosociālajām lomām, ko reliģiskie līderi un dalībnieki ar kopīgām Ābrahāmiskām tradīcijām un vērtībām ir spēlējuši pagātnē un turpina spēlēt sociālās kohēzijas stiprināšanā, mierīga strīdu izšķiršana, starpreliģiju dialogs un sapratne, kā arī starpniecības process. Konferencē tiks uzsvērts, kā tiek īstenotas kopīgās vērtības Jūdaisms, kristietība un islāms varētu izmantot, lai veicinātu miera kultūru, uzlabotu starpniecības un dialoga procesus un rezultātus, kā arī izglītotu reliģisko un etnopolitisko konfliktu starpniekus, kā arī politikas veidotājus un citus valsts un nevalstiskos dalībniekus, kas strādā, lai samazinātu vardarbību un atrisinātu konfliktus.

Vajadzības, problēmas un iespējas

2016. gada konferences tēma un aktivitātes ir ļoti vajadzīgas konfliktu risināšanas kopienai, ticības grupām, politikas veidotājiem un plašākai sabiedrībai, jo īpaši šajā laikā, kad mediju virsraksti ir piesātināti ar negatīviem uzskatiem par reliģiju un reliģiskā ekstrēmisma ietekmi. terorisms uz valsts drošību un mierīgu līdzāspastāvēšanu. Šī konference kalpos kā savlaicīga platforma, lai parādītu, cik lielā mērā reliģiskie vadītāji un ticības dalībnieki no Ābrahāma reliģiskajām tradīcijām —Jūdaisms, kristietība un islāms – strādāt kopā, lai veicinātu miera kultūru pasaulē. Tā kā reliģijas loma gan valstu iekšējos, gan starpvalstu konfliktos turpina saglabāties un dažos gadījumos pat pieaugt, starpniekiem un koordinatoriem ir pienākums atkārtoti izvērtēt, kā reliģiju var izmantot, lai cīnītos pret šo tendenci, lai gan risinātu konfliktus, gan pozitīvi ietekmētu vispārējais konfliktu risināšanas process. Jo šīs konferences pamatā ir pieņēmums, ka Ābrahāma reliģiskās tradīcijas — Jūdaisms, kristietība un islāms – piemīt unikāla vara un kopīgas vērtības, ko varētu izmantot miera veicināšanai, ir nepieciešams, lai konfliktu risināšanas kopiena veltītu ievērojamus pētniecības resursus, lai izprastu, cik lielā mērā šīs reliģijas un ticībā balstītie dalībnieki var pozitīvi ietekmēt konfliktu risināšanas stratēģijas, procesus un rezultātus. . Konference cer izveidot līdzsvarotu konfliktu risināšanas modeli, ko var atkārtot etnoreliģiskos konfliktos visā pasaulē.

Galvenie mērķi

  • Izpētiet un atklājiet iesakņojušos kultūras ētiku, kopīgās vērtības un savstarpējos reliģiskos uzskatus jūdaismā, kristietībā un islāmā.
  • Sniedziet iespēju dalībniekiem no Ābrahāma reliģiskajām tradīcijām atklāt miera virzītās vērtības savās reliģijās un izskaidrot, kā viņi piedzīvo svēto.
  • Izpētīt, popularizēt un izplatīt informāciju par kopīgajām vērtībām Ābrahāma reliģiskajās tradīcijās.
  • Izveidojiet proaktīvu platformu pastāvīgai diskusijai un informācijas izplatīšanai par pozitīvajām, prosociālajām lomām, ko reliģiskie līderi un ticībā balstīti dalībnieki ar kopīgām Ābrahāmiskām tradīcijām un vērtībām ir spēlējuši pagātnē un turpina spēlēt sociālās kohēzijas stiprināšanā un strīdu mierīgā izšķiršanā. , starpreliģiju dialogs un izpratne, kā arī starpniecības process.
  • Izceliet kopīgo vērtību veidu Jūdaisms, kristietība un islāms varētu izmantot, lai veicinātu miera kultūru, uzlabotu starpniecības un dialoga procesus un rezultātus, kā arī izglītotu reliģisko un etnopolitisko konfliktu starpniekus, kā arī politikas veidotājus un citus valsts un nevalstiskos dalībniekus, kas strādā, lai samazinātu vardarbību un atrisinātu konfliktus.
  • Identificēt iespējas iekļaut un izmantot kopīgas reliģiskās vērtības konfliktu ar reliģiskiem komponentiem starpniecības procesos.
  • Izpētiet un formulējiet unikālās īpašības un resursus, ko jūdaisms, kristietība un islāms sniedz miera veidošanas procesā.
  • Nodrošiniet proaktīvu platformu, kurā varētu attīstīties un attīstīties nepārtraukta izpēte par dažādajām lomām, kuras reliģijas un ticības dalībnieki var spēlēt konfliktu risināšanā.
  • Palīdziet dalībniekiem un plašākai sabiedrībai atrast neparedzētas kopīgās iezīmes jūdaismā, kristietībā un islāmā.
  • Attīstīt saziņas līnijas starp un starp naidīgām pusēm.
  • Veicināt mierīgu līdzāspastāvēšanu, starpreliģiju dialogu un kopīgu sadarbību.

Tematiskās jomas

Referāti prezentācijām un aktivitātēm 2016. gada konferencē koncentrēsies uz šādām četrām (4) tematiskajām jomām.

  • Starpreliģiju dialogs: Iesaistīšanās reliģiskā un starpkonfesionālā dialogā var palielināt izpratni un paaugstināt jutīgumu pret citiem.
  • Kopīgās reliģiskās vērtības: Reliģiskās vērtības var ieviest, lai palīdzētu partijām atrast neparedzētas kopības.
  • Reliģiskie teksti: Reliģiskos tekstus var izmantot, lai izpētītu kopīgās vērtības un tradīcijas.
  • Reliģiskie vadītāji un uz ticību balstīti aktieri: Reliģiskajiem līderiem un ticībā balstītiem dalībniekiem ir unikāla pozīcija, lai veidotu attiecības, kas varētu attīstīt uzticību starp pusēm un starp pusēm. Veicinot dialogu un nodrošinot kopīgu sadarbību, uz ticību balstītiem dalībniekiem ir spēcīgs potenciāls ietekmēt miera veidošanas procesu (Maregere, 2011, citēts Hurst, 2014).

Darbības un struktūra

  • Prezentācijas – Galvenās runas, izcilas runas (ekspertu atziņas) un paneļdiskusijas – pieaicinātie referenti un pieņemto darbu autori.
  • Teātra un dramatiskas prezentācijas – Mūziklu/koncertu izrādes, izrādes un horeogrāfiska prezentācija.
  • Dzeja un debates – Skolēnu dzejoļu deklamēšanas un debašu konkurss.
  • "Lūdziet par mieru" – “Pray for Peace” ir daudzticību, etniskā un globālā miera lūgšana, ko nesen aizsāka ICERM kā neatņemamu tās misijas un darba daļu un kā veidu, kā palīdzēt atjaunot mieru uz zemes. "Pray for Peace" tiks izmantots, lai noslēgtu 2016. gada ikgadējo starptautisko konferenci, un to līdzdarbos konferencē klātesošie jūdaisma, kristietības un islāma reliģiskie līderi.
  • Balvu vakariņas – Kā regulārs prakses kurss ICERM katru gadu piešķir goda balvas izvirzītajām un izvēlētajām personām, grupām un/vai organizācijām, atzīstot viņu neparastos sasniegumus jomās, kas saistītas ar organizācijas misiju un ikgadējās konferences tēmu.

Paredzamie rezultāti un panākumu kritēriji

Rezultāti/ietekme:

  • Līdzsvarots konfliktu risināšanas modelis tiks izveidota, un tajā tiks ņemtas vērā reliģisko līderu un ticībā balstītu aktieru lomas, kā arī iekļautas un izmantotas Ābrahāma reliģiskajās tradīcijās kopīgās vērtības etnoreliģisko konfliktu miermīlīgā risināšanā.
  • Pastiprinājās savstarpēja sapratne; paaugstināta jutība pret citiem; kopīgas aktivitātes un sadarbība veicināted; un dalībnieku un mērķauditorijas attiecību veids un kvalitāte ir pārveidota.
  • Konferences rakstu publicēšana žurnālā Journal of Living Together, lai nodrošinātu resursus un atbalstītu pētnieku, politikas veidotāju un konfliktu risināšanas praktiķu darbu.
  • Konferences izvēlēto aspektu digitālā video dokumentācija dokumentālās filmas veidošanai nākotnē.
  • Pēckonferences darba grupu izveide ICERM Living Together Movement ietvaros.

Mēs mērīsim attieksmes izmaiņas un zināšanu pieaugumu, izmantojot testus pirms un pēc sesijas un konferences vērtējumus. Mēs novērtēsim procesa mērķus, apkopojot datus par: Nr. piedaloties; pārstāvēto grupu skaits un veids, pēckonferences darbību pabeigšana un tālāk norādīto kritēriju sasniegšana, kas noved pie panākumiem.

kritēriji:

  • Apstipriniet prezentētājus
  • Reģistrē 400 personas
  • Apstipriniet finansētājus un sponsorus
  • Rīkojiet konferenci
  • Publicējiet secinājumus

Piedāvātais pasākumu laiks

  • Plānošana sākas pēc 2015. gada ikgadējās konferences līdz 19. gada 2015. oktobrim.
  • 2016. gada konferences komiteja iecelta līdz 18. gada 2015. novembrim.
  • Komiteja sasauc sēdes katru mēnesi, sākot no 2015. gada decembra.
  • Programma un aktivitātes izstrādātas līdz 18. gada 2016. februārim.
  • Reklāma un mārketings sākas līdz 18. gada 2016. februārim.
  • Uzaicinājums iesniegt dokumentus publicēts līdz 1. gada 2015. oktobrim.
  • Abstraktu iesniegšanas termiņš Pagarināts līdz 31. gada 2016. augustam.
  • Atlasītie referāti prezentācijai paziņoti līdz 9. gada 2016. septembrim.
  • Pētījumu, semināru un plenārsesiju vadītāji apstiprināti līdz 15. gada 2016. septembrim.
  • Pilna darba iesniegšanas termiņš: 30. gada 2016. septembris.
  • Pieteikšanās – iepriekšēja konference slēgta līdz 30. gada 2016. septembrim.
  • 2016. gada konference: “Viens Dievs trīs ticībās:…” 2. gada 3. un 2016. novembrī.
  • Rediģējiet konferences videoklipus un izlaidiet tos līdz 18. gada 2016. decembrim.
  • Rediģēts konferences rakstu krājums un publikācija pēc konferences — žurnāla “Journal of Living Together” īpašais izdevums, kas publicēts līdz 18. gada 2017. janvārim.

Lejupielādēt konferences programmu

2016. gada Starptautiskā konference par etnisko un reliģisko konfliktu risināšanu un miera veidošanu, kas notika Ņujorkā, ASV, 2. gada 3.–2016. novembrī. Tēma: Viens Dievs trīs ticībās: Ābrahāma reliģisko tradīciju kopīgo vērtību izpēte — jūdaisms, kristietība un islāms .
Daži no 2016. gada ICERM konferences dalībniekiem
Daži no 2016. gada ICERM konferences dalībniekiem

Konferences dalībnieki

No 2. gada 3. līdz 2016. novembrim Ņujorkā pulcējās vairāk nekā simts konfliktu risināšanas zinātnieku, praktiķu, politikas veidotāju, reliģisko līderu un studentu no dažādām studiju jomām un profesijām, kā arī no vairāk nekā 15 valstīm.rd Ikgadējā starptautiskā konference par etnisko un reliģisko konfliktu risināšanu un miera veidošanu, un pasākums Pray for Peace – daudzticību, daudznacionāla un daudznacionāla lūgšana par mieru pasaulē. Šajā konferencē konfliktu analīzes un risināšanas jomas eksperti un dalībnieki rūpīgi un kritiski izskatīja kopīgās vērtības Ābrahāma ticības tradīcijās — jūdaismā, kristietībā un islāmā. Konference kalpoja kā proaktīva platforma nepārtrauktai diskusijai un informācijas izplatīšanai par pozitīvajām, prosociālajām lomām, kuras šīs kopīgās vērtības ir spēlējušas pagātnē un turpina spēlēt sociālās kohēzijas stiprināšanā, strīdu mierīgā izšķiršanā, starpreliģiju dialogā un sapratnē, un starpniecības process. Konferencē runātāji un diskusiju dalībnieki uzsvēra, kā kopīgās vērtības jūdaismā, kristietībā un islāmā varētu izmantot, lai veicinātu miera kultūru, veicinātu starpniecības un dialoga procesus un rezultātus, kā arī izglītotu reliģisko un etnopolitisko konfliktu starpniekus. kā politikas veidotāji un citi valsts un nevalstiskie dalībnieki, kas strādā, lai samazinātu vardarbību un atrisinātu konfliktus. Mēs esam pagodināti dalīties ar jums 3. gada fotoalbumārd ikgadējā starptautiskā konference. Šīs fotogrāfijas atklāj svarīgus konferences un lūgšanas par mieru pasākuma svarīgākos notikumus.

Share

Saistītie raksti

Pāreja uz islāmu un etnisko nacionālismu Malaizijā

Šis raksts ir daļa no lielāka pētniecības projekta, kas koncentrējas uz etniskā malajiešu nacionālisma un pārākuma pieaugumu Malaizijā. Lai gan etniskā malajiešu nacionālisma pieaugumu var saistīt ar dažādiem faktoriem, šajā rakstā īpaša uzmanība pievērsta islāma pārvēršanas likumam Malaizijā un tam, vai tas ir vai nav pastiprinājis noskaņojumu par etnisko malajiešu pārākumu. Malaizija ir daudznacionāla un daudzreliģioza valsts, kas savu neatkarību ieguva 1957. gadā no britiem. Malajieši, kas ir lielākā etniskā grupa, vienmēr ir uzskatījuši islāma reliģiju par savas identitātes neatņemamu sastāvdaļu, kas viņus atdala no citām etniskajām grupām, kas tika ievestas valstī britu koloniālās varas laikā. Lai gan islāms ir oficiālā reliģija, konstitūcija ļauj mierīgi praktizēt citas reliģijas malaiziešiem, kas nav malajieši, proti, etniskie ķīnieši un indieši. Tomēr islāma likumi, kas regulē musulmaņu laulības Malaizijā, paredz, ka tiem, kas nav musulmaņi, ir jāpāriet islāmā, ja viņi vēlas precēties ar musulmaņiem. Šajā rakstā es apgalvoju, ka islāma konversijas likums ir izmantots kā instruments, lai stiprinātu etniskā malajiešu nacionālisma noskaņojumu Malaizijā. Sākotnējie dati tika savākti, pamatojoties uz intervijām ar malajiešu musulmaņiem, kuri ir precējušies ar ne-malajiešiem. Rezultāti liecina, ka lielākā daļa malajiešu intervēto uzskata, ka pievēršanās islāmam ir obligāta, kā to prasa islāma reliģija un valsts tiesību akti. Turklāt viņi arī neredz iemeslu, kāpēc ne-malajieši iebilstu pret pievēršanos islāmam, jo ​​pēc laulībām bērni automātiski tiks uzskatīti par malajiešiem saskaņā ar konstitūciju, kam arī ir noteikts statuss un privilēģijas. To cilvēku, kas nav malajieši, kuri ir pievērsušies islāmam, viedokļi tika balstīti uz sekundārām intervijām, kuras ir veikuši citi zinātnieki. Tā kā būšana musulmanim ir saistīta ar malajiešu piederību, daudzi cilvēki, kas nav malajieši, kuri ir atgriezušies, jūt, ka viņiem ir atņemta reliģiskās un etniskās identitātes izjūta, un viņi jūtas spiesti pieņemt etnisko malajiešu kultūru. Lai gan pārveides likuma maiņa varētu būt sarežģīta, atklāti starpkonfesionālie dialogi skolās un valsts sektorā varētu būt pirmais solis šīs problēmas risināšanā.

Share