Katalonijas neatkarība - Spānijas vienotības konflikts
Kas notika? Konflikta vēsturiskais fons
1. gada 2017. oktobrī Katalonijā, Spānijas štatā, notika referendums par neatkarību no Spānijas. 43% Katalonijas sabiedrības nobalsoja, un no tiem, kas balsoja, 90% bija par neatkarību. Spānija paziņoja, ka referendums ir nelikumīgs, un paziņoja, ka tā neņems vērā rezultātus.
Katalonijas neatkarības kustība tika atjaunota pēc ekonomiskās krīzes 2008. gadā pēc tam, kad tā bija snaudusi. Bezdarbs Katalonijā palielinājās, kā arī uzskats, ka Spānijas centrālā valdība ir atbildīga un ka Katalonijai klāsies labāk, ja tā varētu darboties neatkarīgi. Katalonija iestājās par autonomijas palielināšanu, bet valsts līmenī 2010. gadā Spānija noraidīja Katalonijas ierosinātās reformas, stiprinot simpātijas pret neatkarību.
Atskatoties uz pagātni, Spānijas impērijas izjukšana, ko izraisīja koloniālās neatkarības kustības un Spānijas-Amerikas karš, novājināja Spāniju, padarot to neaizsargātu pret pilsoņu karu. Kad ģenerālis Franko, fašistu diktators, 1939. gadā konsolidēja valsti, viņš aizliedza katalāņu valodu. Rezultātā Katalonijas neatkarības kustība uzskata sevi par antifašistisku. Tas ir izraisījis aizvainojumu dažu unionistu vidū, kuri arī uzskata sevi par antifašistiem un uzskata, ka tiek klasificēti netaisnīgi.
Viens otra stāsti – kā katrs cilvēks saprot situāciju un kāpēc
Katalonijas neatkarība – Katalonijai būtu jāpamet Spānija.
amats: Katalonija ir jāpieņem kā neatkarīga nācija, kas ir brīva pašpārvaldīt un nav pakļauta Spānijas likumiem.
Intereses:
Procesa likumība: Lielākā daļa Katalonijas sabiedrības atbalsta neatkarību. Kā savā uzrunā Eiropas Savienībai teica mūsu Katalonijas prezidents Kārless Puidžmons: "Demokrātiski pieņemt lēmumu par nācijas nākotni nav noziegums." Mēs izmantojam balsošanu un protestus, kas ir miermīlīgi līdzekļi, lai izvirzītu savas prasības. Mēs nevaram ticēt, ka Senāts, kas atbalsta premjerministru Mariano Rahoy, izturēsies pret mums godīgi. Mēs jau esam redzējuši valsts policijas vardarbību, kad rīkojām savas vēlēšanas. Viņi mēģināja ierobežot mūsu tiesības uz pašnoteikšanos. Viņi nesaprata, ka tas tikai stiprina mūsu lietu.
Kultūras saglabāšana: Mēs esam sena tauta. Fašistu diktators Franko mūs 1939. gadā iespieda Spānijā, taču mēs neuzskatām sevi par spāņiem. Mēs vēlamies sabiedriskajā dzīvē lietot savu valodu un ievērot mūsu pašu parlamenta likumus. Franko diktatūras laikā mūsu kultūras izpausme tika apspiesta. Mēs saprotam, ka mums draud zaudēt to, ko nesaglabājam.
Ekonomiskā labklājība: Katalonija ir plaukstoša valsts. Mūsu nodokļi atbalsta valstis, kuras nesniedz tik lielu ieguldījumu kā mēs. Viens no mūsu kustības saukļiem ir: “Madride mūs laupa” — ne tikai mūsu autonomiju, bet arī bagātību. Lai darbotos neatkarīgi, mēs lielā mērā paļautos uz mūsu saitēm ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pašlaik mēs veicam darījumus ar ES un vēlamies turpināt šīs attiecības. Mums jau ir izveidotas ārvalstu misijas Katalonijā. Mēs ceram, ka ES atzīs jauno nāciju, kuru mēs veidojam, taču mēs apzināmies, ka, lai kļūtu par dalībvalsti, mums ir nepieciešama arī Spānijas akcepts.
Precedents: Mēs vēršamies pie Eiropas Savienības, lai tā mūs atzīst. Mēs būtu pirmā valsts, kas atdalās no eirozonas dalībvalsts, taču jaunu nāciju veidošanās Eiropā nav jauna parādība. Nāciju dalījums, kas izveidojies pēc Otrā pasaules kara, nav statisks. Padomju Savienība pēc sašķeltības sadalījās suverēnās valstīs, un pat nesen daudzi Skotijā ir centušies atdalīties no Apvienotās Karalistes. Kosova, Melnkalne un Serbija ir salīdzinoši jaunas.
Spānijas vienotība – Katalonijai jāpaliek valstij Spānijas sastāvā.
amats: Katalonija ir Spānijas valsts, un tai nevajadzētu mēģināt atdalīties. Tā vietā tai jācenšas apmierināt savas vajadzības esošās struktūras ietvaros.
Intereses:
Procesa likumība: Oktobra 1st referendums bija nelikumīgs un pārsniedza mūsu Konstitūcijas robežas. Vietējā policija pieļāva nelikumīgu balsošanu, kuras novēršanai vajadzēja rīkoties. Mums nācās izsaukt valsts policiju, lai kontrolētu situāciju. Mēs esam ierosinājuši rīkot jaunas, likumīgas vēlēšanas, kas, mūsuprāt, atjaunos labo gribu un demokrātiju. Tikmēr mūsu premjerministrs Mariano Rahojs izmanto 155. pantu, lai atceltu Katalonijas prezidentu Karlesu Puidžmonu no amata, un apsūdz Katalonijas policijas komandieri Hosepu Lluisu Trapero par dumpi.
Kultūras saglabāšana: Spānija ir daudzveidīga tauta, ko veido daudzas atšķirīgas kultūras, no kurām katra veicina nacionālo identitāti. Mēs sastāvam no septiņpadsmit reģioniem, un tos saista valoda, kultūra un mūsu dalībnieku brīva pārvietošanās. Daudzi cilvēki Katalonijā izjūt spēcīgu spāņu identitātes sajūtu. Pēdējās likumīgajās vēlēšanās 40% nobalsoja par apvienību. Vai viņi kļūs par vajātu minoritāti, ja neatkarība turpināsies? Identitātei nav jābūt savstarpēji izslēdzošai. Var lepoties gan ar spāni, gan katalāņiem.
Ekonomiskā labklājība: Katalonija ir vērtīgs ieguldījums mūsu kopējā ekonomikā, un, ja tā atdalītos, mēs piedzīvotu zaudējumus. Mēs vēlētos darīt visu iespējamo, lai novērstu šos zaudējumus. Ir tikai pareizi, ka bagātākie reģioni atbalsta nabadzīgākos. Katalonija ir parādā Spānijas nacionālajai valdībai, un tiek sagaidīts, ka tā veicinās Spānijas parādu atmaksu citām valstīm. Viņiem ir pienākumi, kas viņiem jāatzīst. Turklāt visi šie nemieri ir slikti tūrismam un mūsu ekonomikai. Aizbraukšana kaitēs arī Katalonijai, jo lielie uzņēmumi nevēlēsies tur veikt uzņēmējdarbību. Piemēram, Sabadell jau ir pārcēlis savu galveno mītni uz citu reģionu.
Precedents: Katalonija nav vienīgais Spānijas reģions, kas izrādījis interesi par atdalīšanos. Mēs esam redzējuši, ka basku neatkarības kustība ir apspiesta un pārveidota. Tagad daudzi spāņi Basku reģionā mēdz paust gandarījumu par savām attiecībām ar centrālo valdību. Mēs vēlētos saglabāt mieru un neatsākt interesi par neatkarību citos Spānijas reģionos.
Mediācijas projekts: Mediācijas gadījuma izpēti izstrādāja Laura Valdmane, 2017
