Miera lauksaimnieks: miera kultūras veidošana

Aruns Gandijs

Miera zemnieks: Miera kultūras veidošana ar Mahatmas Gandija mazdēlu radio ICERM ēterā 26. gada 2016. martā.

Aruns Gandijs

Šajā epizodē Mahatmas Gandija mazdēls Aruns Gandijs dalījās savā redzējumā par mieru pasaulē, vīziju, kas sakņojas nevardarbībā un pretinieka pārveidošanā caur mīlestību.

Klausieties ICERM Radio sarunu šovu “Lets Talk About It” un izbaudiet iedvesmojošu interviju un dzīvi mainošu sarunu ar Arunu Gandiju, Indijas leģendārā līdera Mohandas K. “Mahatmas” Gandija piekto mazdēlu.

Augot saskaņā ar Dienvidāfrikas diskriminējošajiem aparteīda likumiem, Arunu sita “baltie” Dienvidāfrikas iedzīvotāji par to, ka bija pārāk melni, un “melnie” Dienvidāfrikas iedzīvotāji, jo bija pārāk balti; tātad viņš meklēja taisnību taisnībā.

Tomēr viņš no saviem vecākiem un vecvecākiem uzzināja, ka taisnīgums nenozīmē atriebību; tas nozīmē pārveidot pretinieku caur mīlestību un ciešanām.

Aruna vectēvs Mahatma Gandijs mācīja viņam saprast nevardarbību, izprotot vardarbību. "Ja mēs zinām, cik daudz pasīvas vardarbības mēs izdarām viens pret otru, mēs sapratīsim, kāpēc sabiedrībā un pasaulē ir tik daudz fiziskas vardarbības," sacīja Gandijs. Arun teica, ka ikdienas nodarbībās viņš uzzināja par vardarbību un dusmām.

Aruns dalās šajās mācībās visā pasaulē un ir tālredzīgs lektors augsta līmeņa sanāksmēs, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijā, izglītības iestādēs un sabiedriskās sanāksmēs.

Papildus savai 30 gadu profesionālajai pieredzei kā laikraksta The Times of India žurnālistam Aruns ir vairāku grāmatu autors. Pirmā, Baltā plāksteris (1949) ir par dzīvi aizspriedumainajā Dienvidāfrikā; pēc tam viņš uzrakstīja divas grāmatas par nabadzību un politiku Indijā; kam sekoja MK Gandija grāmatas Wit & Wisdom apkopojums.

Viņš arī rediģēja eseju grāmatu par pasauli bez vardarbības: vai Gandija vīzija var kļūt par realitāti? Un pavisam nesen kopā ar savu mirušo sievu Sunandu rakstīja The Forgotten Woman: The Untold Story of Kastur, the Wife of Mahatma Gandhi.

Share

Saistītie raksti

Reliģijas Igbolandē: dažādošana, atbilstība un piederība

Reliģija ir viena no sociālekonomiskajām parādībām, kas nenoliedzami ietekmē cilvēci visā pasaulē. Lai arī cik svēts tas šķiet, reliģija ir ne tikai svarīga, lai izprastu jebkuras pamatiedzīvotāju eksistenci, bet tai ir arī politiska nozīme starpetniskajā un attīstības kontekstā. Vēsturisku un etnogrāfisku pierādījumu par dažādām reliģijas fenomena izpausmēm un nomenklatūrām ir daudz. Igbo tauta Nigērijas dienvidos, abpus Nigēras upei, ir viena no lielākajām melnādaino uzņēmēju kultūras grupām Āfrikā ar nepārprotamu reliģisko degsmi, kas ietver ilgtspējīgu attīstību un starpetnisko mijiedarbību tās tradicionālajās robežās. Taču Igbolandes reliģiskā ainava nepārtraukti mainās. Līdz 1840. gadam dominējošā(-s) igbo reliģija(-as) bija pamatiedzīvotāju vai tradicionālā(-s) reliģija(-as). Mazāk nekā divas desmitgades vēlāk, kad apgabalā sākās kristiešu misionāru darbība, tika atbrīvots jauns spēks, kas galu galā pārveidos apgabala vietējo reliģisko ainavu. Kristietība pieauga, lai samazinātu pēdējo dominējošo stāvokli. Pirms kristietības simtgades Igbolandē radās islāms un citas mazāk hegemoniskas ticības, lai sacenstos ar vietējām igbo reliģijām un kristietību. Šajā rakstā aplūkota reliģiskā dažādība un tās funkcionālā nozīme harmoniskai attīstībai Igbolandē. Tā iegūst datus no publicētajiem darbiem, intervijām un artefaktiem. Tā apgalvo, ka, parādoties jaunām reliģijām, igbo reliģiskā ainava turpinās dažādot un/vai pielāgoties esošo un topošo reliģiju iekļaušanai vai ekskluzivitātei, lai igbo izdzīvotu.

Share